Mīļie draugi,

 

Kopš iepriekšējā nedēļā nosūtīju savu kārtējo vēstuli ar priekšlikumu par Eiropas dibināšanas procesu, notikumi ir attīstījušies ātri – es saņēmu pozitīvas atbildes no dažādām pusēm. Iemesli tam ir tie paši, kas izklāstīti priekšlikuma apkopojumā (pielikumā) – ļoti daudzi kopumā apzinās, ka Eiropa ir "jāveido" vai "jādibina" no jauna; visi uzskata, ka šai procesā ir jāiesaista "tauta", un visi lauza galvu, kā to izdarīt, jo referendums, kā izskatās, nav tam labākais veids. Lai gan ir nekavējoties jāstiprina Eiropas pārvaldība, to nevar uzskatīt par politisku atbildi breksitam. Gluži pretēji, tādējādi var radīt iespaidu, ka valdības neņem vērā arvien pieaugošo iedzīvotāju neapmierinātību ar to, kā pašlaik darbojas Eiropa.

 

Papildus šiem trim apsvērumiem, par kuriem es Jums jau biju rakstījis iepriekš, ir vēl divi citi, kurus izvirzījuši daži no Jums – ja dibināšanas process sāksies no vietējām asamblejām, tas ļaus iesaistīt mūsu britu draugus, jo ideja par to, ka mēs Eiropu izgudrosim no jauna, nav pretrunā ar tautas balsojumu pret "Eiropu tādu, kāda tā ir pašlaik". Ilgākā termiņā uz dažādajiem pilsoņu ierosinājumiem varēs balstīt Eiropas vēlēšanas, un tādējādi pārrunu demokrātija un reprezentatīvā demokrātija papildinātu cita citu, nevis konkurētu savā starpā.

 

Daudzi man ir teikuši, ka pārejai uz nākamo posmu jānodrošina atbalsts ne tikai no valstu vadītājiem, Eiropas iestādēm, reģioniem un pilsētām, bet arī atbalsts no iedzīvotāju puses, izmantojot Lisabonas Līgumā paredzēto "pilsoņu iniciatīvu". Atzīstu, ka tam neesmu gatavojies, tomēr šis arguments ir visai pamatots. Šīs iniciatīvas priekšlikuma teksts, ievērojot spēkā esošo paraugu, varētu izskatīties šāds:

 

Priekšlikums pilsoņu iniciatīvai

Pilsoņu iniciatīvas priekšlikuma nosaukums:

Eiropas projekta jaundibināšana, balstoties uz pilsoņiem. Dibināšanas asambleja

Priekšmets:

Eiropas integrācija un paplašināšana nav ļāvusi izveidoties likteņa kopienai. Šodien Eiropa jāveido no jauna, balstoties uz pilsoņiem un izmantojot pārrunu procesu vietējā mērogā, kas pāraugtu Eiropas mēroga pārrunu procesā.

 

Pilsoņu iniciatīvas priekšlikuma mērķi, kuru labā Komisija aicināta rīkoties:

Eiropas projekta kolektīva formulēšana pakāpenisku pārrunu ceļā –  sākumā vietējos pilsoņu forumos un tad sasaucot Eiropas asambleju, ja Komisija un citas Eiropas iestādes sniegs atbalstu cilvēkresursu (rakstiskā un mutiskā tulkošana, ekspertīze), materiālā (debašu plaša izplatība, Eiropas mēroga asambleja), finansiālā (pilsoņu izdevumu atlīdzināšana) un politiskā ziņā (apņemšanās ņemt vērā priekšlikumus).

 

Pilsoņu iniciatīvas sākšanai iepriekš jāizveido tādu pilsoņu "kodols", kuri gatavi parakstīt šo aicinājumu un kuri dzīvo vismaz septiņās dalībvalstīs. Tāpēc es vēršos pie Jums, ar kuriem es parasti dalos pārdomās un priekšlikumos. Lūdzu visus, kuri gatavi parakstīties par šo pilsoņu iniciatīvu, nosūtīt uz šo adresi šādus datus: vārds un uzvārds, detalizēta adrese ar pasta indeksu, dzīvesvietas pilsēta un valsts, valstspiederība, dzimšanas datums, telefons, derīgs e-pasts. Pielikumā jānosūta personu apliecinoša dokumenta kopija, kurā būtu norādīta (deklarētā) dzīvesvieta. Iniciatīvas publikācijā būs norādīts tikai jūsu vārds, uzvārds un adrese, telefons un e-pasta adrese netiks publiskota.

 

Jūsu atbildes ļaus mums novērtēt interesi, kuru izraisa šis priekšlikums par Eiropas dibināšanas asambleju, kā arī, netieši, atsauksmes, kuras tā varētu izraisīt Eiropas Savienības visos galos. Atkarībā no atbildēm es saraksta augšgalu veidošu tā, lai iniciatīvas parakstītāju grupā būtu pēc iespējas lielāka daudzveidība.

Informācijai – ja iniciatīva sasniedz miljonu parakstu, tā tiek apstiprināta un to savstarpēji apspriež Eiropas Parlaments, Komisija un Padome. Šobrīd to sasniegusi tikai viena iniciatīva – par ikviena tiesībām uz ūdeni, tomēr pašreizējā situācijā nav pamata uzskatīt, ka mēs nevarētu sasniegt šo mērķi. Ja to arī nesasniegsim, paraksti no visas Eiropas būtu spēcīgs signāls vadītājiem, no kuriem daži jau, kā izskatās, ir labvēlīgi noskaņoti pret mūsu ideju.

 

Jau iepriekš pateicos par jūsu atsaucību

 

Pierre

 -------

Atbilde Breksitam – Eiropas Dibināšanas Asamblejas sasaukšana

 

Breksits ir izraisījis veselu reakciju lavīnu. Visi atzīst, ka "tā tālāk turpināties nevar" un ka Eiropas konstrukcija, kura balstīta gandrīz tikai uz tirgus unifikāciju un preču, personu un kapitāla brīvu kustību, tagad ir pavērsusies pret Eiropu, to izveidojot par globalizācijas vājo punktu. Tomēr domas ļoti dalās par to, kādi no tā jāizdara secinājumi un kāda var būt izeja no šādas situācijas.

 

Ir dzirdēts viedoklis, ka krīze ir iespēja, lai turpinātu stiprināt Eiropu, un jo īpaši eirozonu, saskaņojot nodokļus, kopīgu investīciju programmu, stiprinot ekonomikas pārvaldību. Trūkums šādam skatījumam ir tāds, ka tas izriet no priekšnosacījuma, ka valstu sabiedrības un valstu vadītāji ir gatavi turpināt atteikties no suverenitātes elementiem, un tas, kā izskatās, nav gluži tā. Savukārt citi uzskata, ka Eiropas projekts jādibina no jauna, aktīvi iesaistot Eiropas pilsoņus. Mēs pārstāvam šo uzskatu. Tomēr vēl nav skaidrs, kā to var panākt. Vadoties no kopīgās idejas par to, ka vārds jādod tautai, situācijā, kad politiskie vadītāji ir diskreditēti un tradicionālā reprezentatīvā demokrātija ir krīzē, nonākam līdz valsts vai Eiropas mēroga referenduma perspektīvai, kuru visur piesavinātu galēji labējie.

 

Ņemot vērā pasaules sarežģītību, nākotnes procesu nevar balstīt uz "jā" vai "nē" atbildēm uz jautājumu, ko uzdotu Eiropas pilsoņiem! Tas savukārt raisa jautājumu: Kā var iesaistīt Eiropas pilsoņus nākotnes projekta radīšanā? Atbilde uz to ir – organizējot procesu, kuru varētu nosaukt par Dibināšanas Asambleju. Pēc breksita tas ir obligāti jādara. Dibināšanas asambleja nav konstitucionālā asambleja. Islandes piemērs, kura uzticēja savas jaunās konstitūcijas izstrādi 25 "parastiem" pilsoņiem, parādīja, ka pilsoņu pārrunu process var nest kvalitatīvus rezultātus; tomēr mūsu mērķis pašlaik nav uzdot pilsoņu grupai izstrādāt jaunu līgumu! Dibināšanas asamblejas jēdziens saistīts ar domu, ka pašreizējā pārvaldība attiecas uz esošajiem kopienas regulēšanas veidiem. Savukārt tas izlaiž būtisku elementu: kā veidojas kopiena? Kā veidojas ideja par likteņa kopienu, kuras locekļi uzskata sevi par saistītiem cits ar citu? Vai ir citi kopienas dibināšanas veidi, izņemot dzelzi un asinis, kā savulaik teicis Bismarks?

 

Tas ir 21. gadsimta pirmais izaicinājums, gan Eiropas, gan planētas mērogā. Tehnikas attīstība, ekonomikas satricinājumi, apzināšanās, ka savstarpēja atkarība ir kļuvusi neatgriezeniska, klimata pārmaiņas – visa tā rezultātā veidojas jauna antropoloģiskā realitāte, un tā liek apšaubīt ideoloģisko konstrukciju, kas pārmantota no iepriekšējiem gadsimtiem un kura nosaka, ka vienīgās ilgtspējīgās autentiskās kopienas ir nāciju valstis. Gluži pretēji, divdesmit pirmā gadsimta izaicinājums ir likteņa kopienu izveidošanās, kuras izriet no realitātes, kurā valda savstarpēja atkarība. Kā parādīja Eiropas konstrukcija, kopīgu iestāžu veidošana ir nepieciešama kopienas uzturēšanai, tomēr ar to nepietiek, lai kopienu izveidotu.

 

Būtu pareizi teikt, ka Eiropas Savienība ir veidota bez tautu līdzdalības. Protams, ikvienas nacionālas kopienas pievienošanās Eiropas projektam bija brīvprātīga, tomēr pievienošanās demokrātisko valstu pulkam (kā Eiropas dienvidvalstu gadījumā, kuras pārvarēja autoritārus režīmus) vai ekonomiskās labklājības reģionam (kā jauno Centrālās un Austrumeiropas valstu gadījumā) nav patiess dibināšanas process, kura rezultātā tautas, kuras ilgu laiku bijušas sāncenses, atzītu kopējas vērtības un kopīgu likteni. Tieši šis trūkums ir šobrīd ir jāpārvar.

 

Pārrunu demokrātija balstās uz ideju, ka politika nav tikai programmu konfrontācija, bet gan vispirmām kārtām ētika un metodika. Pārredzamības ētika, kura meklē to, kas vieno, nevis to, kas šķeļ (pretēji pašreizējām politiskajām spēlēm), un metodika, ar kuru "parastie" pilsoņi veido savu viedokli par sarežģītām tēmām un tad pārrunu rezultātā veido kopīgas pārliecības un perspektīvas. Lai tas izdotos, ir jāizpilda seši priekšnosacījumi: iestāžu un politiskās vadības apņemšanās ņemt vērā pilsoņu priekšlikumus, leģitīms pilsoņu izraudzīšanās veids, pēc iespējas plašāki jautājumi, lai neieslēgtu pilsoņus iestāžu uzspiestā problemātikā, pietiekams laiks, būtiski finansiāli un cilvēku resursi, precīza metodika, lai apkopotu elementus, nošķirtu kopīgus punktus un nepārvaramas atšķirības.  

 

Šiem principiem atbilst Dibināšanas Asambleja, kuras locekļi būtu pilsoņi, kas izraudzīti izlozes kārtībā. Tai uzdos jautājumus, kas veidos aprises Eiropas projektam un patiesas kopienas izveidei – kā kopīgi uzņemties pagātnes mantojumu, kas gadu simteņu laikā veidojis Eiropas civilizāciju un tik bieži to ir šķēlis? Vai mēs vēlamies veidot likteņa kopienu un kādām kopīgām vērtībām jābūt Eiropas identitātes pamatā? Kāda ir Eiropas vieta pasaulē un kādu pasauli tā vēlas palīdzēt veidot, lai risinātu pasaules problēmas? Kāda ir Eiropas Savienības pašreizējā pārvaldība un kādai jābūt pārvaldībai nākotnē, lai vislabāk risinātu mūs bagātinošo dažādību un mūs vienotu? Kādam jābūt Eiropas ekonomiskajam modelim un kāda ir šā modeļa vieta tirgū?

 

Mēs piedāvājam divu posmu procesu – pirmais posms pilsētu un reģionu līmenī; otrais – Eiropas līmenī.

 

Pirmajā posmā izveido pilsētu vai reģionu asamblejas no pilsoņiem, kuri izvirza savas kandidatūras. Kādēļ pilsētas un reģioni? Vispirmām kārtām lai apņēmīgi atteiktos no idejas par "nacionālajām interesēm". Patiesībā tādas pastāv tikai tāpēc, ka tādas ir izgudrojušas un reprezentē nācijas un valstis, tomēr tās traucē starptautisku vai Eiropas mēroga dialogu, pārvēršot to savstarpējā konfrontācijā. Arī tāpēc, ka vienas pilsētas vai viena reģiona mērogā sabiedrības un izaicinājumu dažādība ir daudz konkrētāka. Katrā pilsētā vai reģionā, kas izvirza savu kandidatūru, izlozes kārtībā izvēlas pilsoņus no visām sabiedrības kārtām, un tas ļaus izveidot reprezentatīvu grupu, kurā būtu 60 personas un kuras pārstāvētu visas vecuma grupas, izcelsmi un sociāli profesionālo vidi, un kuras būtu gatavas iesaistīties šajā piedzīvojumā. Šī vietējā asambleja darbosies vienu gadu, precīzā progresijā risinot dažādus jautājumus.

 

Pārrunu demokrātija nav viedokļu aptauja. Tāpat kā zvērināto tiesa, asamblejas pilsoņu foruma dalībniekiem jādod iespēja procesā uzdot visus jautājumus, kurus tie uzskata par vajadzīgiem, un uz ikvienu saņemt izsmeļošu atbildi, iztaujāt pretrunīgus viedokļus pārstāvošus ekspertus, lai izstrādātu savu viedokli. Pieredze parādījusi, ka tas darbojas, tostarp attiecībā uz sarežģītiem zinātniskiem jautājumiem, par kuriem varētu domāt, ka tie ir pārāk sarežģīti neiesaistītajām personām. Vai šī spriestspēja nav demokrātijas pašos pamatos?

 

Otrais posms būtu Eiropas pilsoņu asambleja, kas sanāktu uz pietiekamu laiku – no desmit dienām līdz mēnesim – un kuras sastāvā būtu tūkstotis pilsoņu, ko deleģējušas vietējās asamblejas. Asamblejas darbs tiks sagatavots, apkopojot priekšlikumus, ko izstrādājušas vietējās asamblejas, kā arī kas panākti to savstarpējā dialogā. Tā nebūs pastāvīgi sanākoša plenārsēde, kura dotu iespēju varu pārņemt viedokļu līderiem, bet gan drīzāk pastāvīga interaktīvu darba grupu rotācija, kuru sastāvā būs ap desmit cilvēku, un kuras konfrontēs ar saviem slēdzieniem. Būtisks priekšnosacījums šo slēdzienu ticamībai ir tāds, ka debatēm ir jābūt izsekojamām un jāpielieto metodikas, kas ļautu pakāpeniski sintezēt idejas. Mūsdienās demokrātijas un pārvaldības māksla ir izprast un novērtēt sarežģītus jautājumus un tos risināt.

 

Abos posmos – gan darbojoties vietējām asamblejām, gan Eiropas asamblejai – ir būtiski, lai ar sociālo tīklu un interneta starpniecību visa sabiedrība varētu sekot informācijai, kas pieejama asambleju dalībniekiem, un tāpat varētu piedalīties pārdomās un debatēt. Ja tā nebūs, tad arī no parastajiem pilsoņiem veidosies jauna priviliģēto kasta. Pozitīvs piemērs ir sarunu simulācija par klimata pārmaiņām, kura notika dažādās valstīs izglītības iestādēs un kas parādīja, kādu ieguvumu var panākt no pilsoņu līdzdalības vidusskolu vai augstskolu līmenī.  Dažos gadījumos tika pat izstrādāta jauno eiropiešu vīzija gan attiecībā uz kontinenta, gan uz visas planētas nākotni.

 

Šo Dibināšanas asambleju var izveidot tikai pēc Eiropas vadītāju aicinājuma un ar viņu atbalstu. Tas izpaustos trīskārši – aicināt reģionus un pilsētas iesaistīties procesā; piedāvāt cilvēkresursus un materiālos resursus, nodrošinot gan uzticamu informācijas pamatu, lai atbildētu uz pilsoņu jautājumiem, gan arī rakstisko un mutisko tulkojumu, lai šī informācija būtu pieejama ikvienam un varētu notikt dialogs starp vietējām asamblejām un vēlāk arī Eiropas asamblejā; kā arī organizēt īpašu sēdi katrā no Eiropas iestādēm ­– Padomē, Parlamentā, Komisijā, Reģionu komitejā un ESK – lai padziļināti izpētītu priekšlikumus, kas radušies pilsoņu darba rezultātā. Tikai pašā pēdējā posmā, kad būs panākts konsenss par jauno Eiropas projektu, jauno Eiropas pārvaldību, jauno Eiropas vietu pasaulē, nepieciešamības gadījumā varēs to nodot referendumam, kurā piedalīsies visi Eiropas pilsoņi vienlaicīgi visās dalībvalstīs.